LASĪŠANA ir nozīmīgs veids, kā veicināt bērna intelektuālo un emocionālo attīstību, jo lasīšana attīsta fantāziju, paplašina vārdu krājumu, pilnveido prasmi koncentrēties, veido prasmi saskatīt un nošķirt svarīgo un nesvarīgo, paplašina pasaules uztveri, kā arī sniedz gandarījumu un prieku. Taču mūsdienās bērniem bez lasīšanas ir milzum daudz citu iespēju, kā pavadīt brīvo laiku – dažādas izklaides, modernās tehnoloģijas, internets utt., tāpēc lasīšana bērniem nebūt nav prioritārā vietā, kā tas bija viņu vecāku un vecvecāku bērnībā. Un tam, ka bērni un jaunieši nelasa vai lasa nelabprāt, iespējamas sekas: samazinās viņu domāšanas un argumentācijas spējas, emocionālā inteliģence, veidojas trūcīgs vārdu krājums. Lasīšanas un koncentrēšanās iemaņu trūkums kavē arī citu mācību priekšmetu apguvi un izpratni. 

ŠEIT ESAM APKOPOJUŠI IDEJAS LASĪTPRIEKA VEICINĀŠANAI:

Bilžu grāmatu minēšana

Bērni sasēžas aplī, vidū izvietotas 3 līdz 5 bilžu grāmatas. Bērni apskata grāmatu titullapas un pastāsta, ko viņi redz. Tad skolotājs pastāsta fragmentu no vienas bilžu grāmatas stāsta, bērniem jāuzmin, no kuras priekšā esošās grāmatas ir šis stāsta fragments, un jāpastāsta, pēc kādām pazīmēm viņi to ir uzminējuši, un jāizsaka minējumi, kāds varētu būt dzirdētā stāsta turpinājums. Pēc tam attiecīgā grāmata tiek lasīta priekšā.

Kustīgā lasīšana

Pirms priekšā lasīšanas tiek izvēlēts viens vārds, piemēram, kāds no stāsta varoņiem, kuru izdzirdot, bērniem ir jāpieceļas kājās. Tad stāsts tiek lasīts priekšā. Pēc vajadzības un intereses spēles grūtības pakāpi iespējams kāpināt, piemēram, var tikt izmantoti vairāki vārdi. Vai sadala lomas, piemēram, meitenēm jāpieceļas kājās izdzirdot stāsta varones vārdu, savukārt zēniem – stāsta varoņa. Vai, piemēram, pie viena vārda pieceļas grupas kreisā puse, izdzirdot otru vārdu, – labā puse. Spēli var papildināt vēl ar citām darbībām, piemēram, plaukstu sasišana, griešanās, apgulšanās, „ah“ vai „o“ teikšana.

Atrodi nu!

No bilžu grāmatas tiek izkopēta viena lapa, katrs bērns saņem vienu kopiju, kā arī zīmuli. Skolotājs apļa vidū izliek lapas, kas attēlo vienu un to pašu lielo burtu tā, lai ikviens no bērniem var to labi saskatīt. Tad bērniem tekstā jāmeklē šis burts un jāapvelk ar aplīti. Vecāki bērni var, piemēram, meklēt veselu vārdu (piem., „es“, vai arī stāsta varoņa vai darbības vietas vārdu).

Bilžu grāmatu kino

Visgrūtāk ir lasīt priekšā lielākām grupām, jo visiem bērniem nav vienlaicīgi iespējams labi redzēt grāmatu, bērni sāk draiskoties un viņiem kļūst neinteresanti. Kā alternatīvu var piedāvāt bilžu grāmatu kino. Grāmatas attēli tiek ieskenēti, tad attēlus projicē uz ekrāna. Iespējams, ka aptumšotā telpa un lielās bildes priekšālasīšanu padara bērniem vēl interesantāku.

Lasīšanas krustmātes un krusttēvi

Runa ir par ieinteresētiem vecākiem, vecvecākiem, krustvecākiem u. c. personām, kas bērniem sabiedriskā kārtā labprāt lasa priekšā grāmatas. Noteiktā laikā (piemēram, vienu reizi nedēļā) krustmātes un krusttēvi ierodas skolā un lasa priekšā grāmatas.

Lasīšanas pase

Tiek sagatavots īpašs dokuments, kurā bērns var ierakstīt savu vārdu un ielīmēt fotogrāfiju. Tajā tiek iespiesti zīmogi par izlasītajām grāmatām. Piemēram, var veidot grāmatu lasīšanu kā ceļojumu, lasot dažādu tautu autoru pasakas un stāstus, vai izveidot citu tematisku dalījumu.

Ex Libris

Grāmatu iespiešanas pirmsākumos Ex Libris kokgriezumā vai vēlāk kā zīmogs apzīmēja grāmatas īpašnieku. Turklāt Ex Libris bieži ir mākslinieciski veidots, un lielākoties šai grāmatas rotai ir kāda saistība ar tās īpašnieku (vārds, nodarbošanās, izcelsme u.c.). Arī bērni var no piemērota materiāla (kartupelis, ğipsis u.c.) pagatavot paši savu Ex Libri zīmogu. Tā izrotāšanai bērni var izmanot savu mīļāko dzīvnieku, mīļāko sporta veidu u.c. Ja atliek laika, tad zīmogotās bildes izkrāso ar zīmuļiem vai flomāsteriem. Zīmogu bērni var iespiest katrā savā jaunajā grāmatā un tādējādi “personalizēt” to.

Lasītāju klubs

Lasītāju klubs ir uz brīvo laiku orientēts tikšanās punkts skolā, visbiežāk skolas bibliotēkā, kur bērni un jaunieši tiekas savā brīvajā laikā, lai lasītu, spēlētu spēles, zīmētu, darinātu kādus priekšmetus no papīra vai citiem materiāliem, kā arī lai patīkami pavadītu laiku vai arī lai uz brīdi “aizbēgtu” no skolas ikdienas un vecākiem. Galvenā tēma ir uz darbību un produktivitāti orientētas aktivitātes, kas saistītas ar lasīšanu – bez atzīmēm un bez spiediena gūt sekmes. Bērni un jaunieši var brīvi un nepiespiesti nodarboties ar literatūru un citām lietām, kas viņus interesē un nodarbina.

Mīļāko grāmatu mājaslapa

Klases mīļāko grāmatu mājaslapa ar ierunātiem tekstiem un pašu zīmētām ilustrācijām. Ļoti vienkārši bezmaksas mājaslapu iespējams izveidot, piemēram, www.ucoz.ru, www.webs.com u.c. Paraugs: ŠEIT

Bibliotēkas lasītāja kartes pārsteigums

Skolas bibliotēkas lasītāja kartē katram skolēnam ir atstāti brīvi lauciņi, kur bērns, katru reizi izņemot grāmatu, saņem bibliotēkas zīmogu. Kad ir savākts noteikts zīmogu skaits, bērns saņem mazu pārsteigumu, piemēram, komiksu vai nelielu piezīmju grāmatiņu.

Labo darbu jeb uzslavu grāmatzīme

Skolēns krāj uzlīmītes vai skolotāja parakstus, proti, uzslavas par izlasītajām grāmatām, grāmatu reklāmām u. tml. Kad visas uzslavas sakrātas, saņem pārsteiguma balvu! 

Pamet visu un lasi!

Pēc iepriekšējas vienošanās reizi dienā vai nedēļā atskan signāls, pēc kura bērni paņem grāmatas un lasa viens otram priekšā. Šim laika posmam nav jābūt ilgam, galvenais – lai grāmata ir atvērta un bērnā ir radusies interese.

Klusā lasīšana

Reizi mēnesī vai semestrī tiek organizēta klusās lasīšanas stunda, uz kuru katrs skolēns un skolotājs ņem līdzi grāmatu, kuru gribētu lasīt, un 40 minūtes visa klase klusumā lasa katrs savu līdzpaņemto grāmatu.

Lasīsim mazajiem!

Tiek organizēta kopīga lasīšana, piemēram, 4. klases skolēni lasa priekšā pirmās klases skolēniem, 5. klases skolēni – otrklasniekiem, 6. klases skolēni – trešklasniekiem. Šādi pasākumi ne tikai veicina lasīšanu, bet arī satuvina vecākās un jaunākās klases, kas ikdienā bieži vien dzīvo katra savā pasaulē.

Lielie iesaka mazajiem

Vecāko sākumskolas klašu skolēni literatūras stundu ietvaros veido reklāmas plakātus, maketus, iestudējumus, zīmējumu izstādes, krustvārdu mīklas u.c. radošus darbus un, ciemojoties pie jaunāko klašu skolēniem, prezentē savu veikumu, tādējādi rosinot mazos lasīt grāmatas un veidot pašiem savus radošos darbus un projektus.

Skolas /klases Lasītāju žūrija

Līdzīgi Latvijā organizētajai Lasītāju žūrijai iespējams to veidot arī skolā vai tikai vienā klasē. Bibliotekārs vai skolotājs izvēlas grāmatas, piedāvā skolēniem tās lasīt un pēc izlasīšanas prezentēt savu veikumu, un saņemt balvas. 

Filmu veidošana par izlasītajām grāmatām

Skolēni izlasa kādu grāmatu, tiek sadalīti grupās un katra grupa noteiktā laikā mēģina izveidot filmu - lasītās grāmatas fragmenta iestudējumu video formātā.

Biblioterapija

Pamatā biblioterapija ir viens no ārstēšanas, problēmu risināšanas un personības izaugsmes sekmēšanas veidiem. No parastas lasīšanas biblioterapija atšķiras ar mērķtiecīgu, iepriekš rūpīgi plānotu, uz konkrētu rezultātu orientētu lasīšanu, kas saistīta ar cilvēkam aktuālu tēmu. Tā ir terapeitiska lasīšana, kuras ietekmē lasītājs iegūst sev nozīmīgu mentālu vai emocionālu pieredzi, kas var izmainīt attieksmi pret dzīvi un uzvedību. Tā prasa dziļu lasītāja personības un problēmu analīzi. Biblioterapijas mērķis ir sniegt informāciju par problēmu un palīdzēt saprast, ka arī citiem cilvēkiem ir problēmas, sekmēt jaunu vērtību atrašanu un esošo pārvērtēšanu.Biblioterapijas veikšanai noderēs A. Milna „Vinnijs Pūks un viņa draugi, E.Porteres grāmata „Polianna” u. c. grāmatas. Vairāk par biblioterapiju ŠEIT

Tematiskās nodarbības bibliotēkā

PII audzinātājas sazinās ar pilsētas vai pagasta bibliotekāri un vienojas par tematiskās nodarbības tematu un saturu, bibliotekārs ir palīgs plašākai temata izpētei. Bibliotēkā tiek piemeklēti materiāli, kuri noderētu PII grupiņām temata apguvei. Bibliotekāriem iesakāms izmantot „PowerPoint” prezentācijas, kuras var skatīties uz lielā ekrāna bibliotēkā. Prezentācijas veidojamas labi saprotamas un uztveramas bērnu auditorijai. Tēmas var būt visdažādākās –  Ceļojums apkārt pasaulei, Veselīgs dzīvesveids, Kā top maizīte, Grāmata un žurnāls bibliotēkā u.c.

Autorlasījumi

Autorlasījumi skolās sniedz bērniem un jauniešiem iespēju sastapties ar grāmatu autoriem un tādējādi veicina lasītprieku un intensīvāku saikni ar literatūru. Autori ne tikai lasa fragmentus no savām grāmatām, bet arī diskutē ar bērniem un jauniešiem par rakstīšanu un savu grāmatu tematiem, atbild uz bērnu jautājumiem.

Kamišibai - attēlu teātris

Kamišibai attēlu teātris (kami = papīrs/šibai = teātris) nāk no Japānas un ir balstīts ceļojošo stāstnieku idejā savus stāstus ilustrēt ar mainīgiem attēliem, kas tiek ievietoti skatuvei līdzīgā ietvarā. Augšpusē ietvars ir atvērts, un tam ir divviru durvis, kas, sākoties „teātra izrādei“, tiek atvērtas. Pēc tam ietvarā pakāpeniski tiek ievietoti stāstam atbilstoši attēli (piemēram, A4 vai A3 formātā), kas ilustrē stāstījumu. Atšķirībā no bilžu grāmatu kino, kurā attēli tiek projicēti uz liela ekrāna, tādējādi stāstītāju pilnībā aizvirzot otrajā plānā, priekšā lasīšana un stāstīšana ar „Papīra teātra“ palīdzību ļauj stāstītājam palikt tieši līdzās skatuvei un uzturēt acu kontaktu ar publiku, vai arī sākt sarunu par dzirdēto un redzēto. Lūk, video priekšstatam:

 IDEJAS TURPINĀSIM PAPILDINĀT! APCIEMOJIET MŪS PĒC KĀDA LAICIŅA ATKAL! ;)