Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla "Skolas Vārds" 26. novembra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Izglītības ministre nav gatava piekāpties un naudu nozarē ieguldīt bez reformām

Aktualizē mācību sākšanu skolā no sešu gadu vecuma

LEKCIJA

Mācoties dabaszinātnes, ir jāļauj kļūdīties. Džonatana Osborna mērķis ir sagatavot skolotājus, lai tie interesanti un izzinoši prastu ieinteresēt savus audzēkņus par zinātni. Lai dabaszinību priekšmeti būtu ne tikai iemācīti, bet arī izprasti – cilvēks zinātu, kur savas zināšanas var pielietot ikdienā. Tūkstošiem pedagogu Eiropā cenšas nokļūt viņa semināros. Aizvadītajā nedēļā profesors viesojās Latvijā.

SKOLAS PIEREDZE

Tālmācībā ar motivāciju. Skaistkalnes vidusskolas pieredze. Ar interneta starpniecību Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolā jau trešo gadu notiek vispārējās vidējās izglītības programmas apguve tālmācībā. „Pati mācu ekonomiku tālmācībā, un man vienmēr vakarā pulksten 20.00 ir ieslēgts skaips, un, ja kāds zvana, tad risinām mācību jautājumus vai arī lūdzu man atsūtīt darbus, un mēs tos pārrunājam,” stāsta Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece.

AKTUĀLI

Starpdisciplinārās mācības skolēnu izvelk no komforta zonas. Starpdisciplinārās mācībās viena priekšmeta problēmu apskata citā priekšmetā, veidojot citas domāšanas saites. Starpdisciplinārās mācības nojauc robežas starp priekšmetiem, mācību tematiem. Skolās, kas jau šobrīd kaut reizi semestrī klasēs organizē starpdisciplināro izglītošanu, kur pedagogi atrod laiku, lai sadarbotos ar saviem kolēģiem, nebūs problēmu pieņemt jaunos izglītības standartus, kuros galvenais ir kompetenču apgūšana. Pieredzē dalās Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas ģeogrāfijas un ekonomikas skolotāja Juta Birzniece.

SKOLA UN SKOLĒNS

Mediju fascinācija un kritiskā domāšana. Kā mācīties mūsdienīgi. Mūsdienu bērniem ļoti raksturīga mediju fascinācija – dators ir draugs, dators pievelk, saista; viss, kas notiek datorā, šķiet interesants un rada vēlmi darboties. Šī fascinācija ir jāizmanto pedagoģiskos nolūkos, nevis strikti jānorobežo – dators paredzēts izklaidei, skola un pārbaudīti zināšanu kanāli – mācībām. Stāsta Eiropas Kustības Latvijā projektu vadītāja/padomniece Liene Valdmane.

SKOLOTĀJA PIEREDZE

Mana Erasmus + kursu pieredze Francijā. Skolotāja darbs ir aicinājums vienmēr būt gatavam jauniem izaicinājumiem un jauninājumiem, būt atvērtam pasaulei, reizē esot arī drosmīgam.  Stāsta Mārtiņš Āboliņš, Pumpuru vidusskolas vēstures skolotājs.

IESPĒJAS

5 veidi, kā iesaistīt pasīvus skolēnus. Katram skolotājam ir tāds skolēns. Skolēns, kurš visu laiku sēž nodurtu galvu. Skolēns, kurš nekad nenodod darbus. Skolēns, kurš nemitīgi pļāpā vai sūta īsziņas. Jūs varbūt esat klases menedžmenta eksperts, bet joprojām nespējat iesaistīt pilnīgi visus skolēnus. Stāsta Dani Sorensena, angļu un franču valodas skolotāja.

SKOLA UN SKOLĒNS

Kāpēc pusaudži uzvedas izaicinoši? Kā rīkoties? Pusaudžu izaicinošā rīcība nav vienkārši untums vai nepareizas audzināšanas sekas. Tas ir bioloģiski, sociāli un psiholoģiski noteikts pārejas posms, kurā bērns pārtop par pieaugušu cilvēku. Stāsta Babītes Sociālā dienesta un Krīžu un konsultāciju centra Skalbes klīniskā psiholoģe Mg. psych. Inese Lapsiņa.

SKOLAS BIBLIOTĒKA

Kas notiek skolas bibliotēkā.  Linda Langenfelde, Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu nodaļas vecākā referente, kursa Bibliotēku loma zināšanu sabiedrībā lektore, stāsta par bibliotekāra nozīmi skolēna vispārējo kompetenču pilnveidē.  Lita Vēvere, Mg. sci. soc., Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas bibliotekāre, kursa Skolēnu informācijpratības pilnveide bibliotēkā lektore, sarunā ar Skolas Vārdu stāsta, ka skolēniem trūkst kritiskās domāšanas, tāpēc viņa kā savu galveno uzdevumu izvirzījusi skolēnu informācijpratības veicināšanu.

SKOLAS VIDE

Emocionālā inteliģence. Gudrība un navigācijas sistēma. Pēdējos gados bieži tiek runāts par emocionālo inteliģenci, kas ir spēja atpazīt gan savas, gan citu emocijas, lai motivētu sevi un spētu tās labi vadīt. Tā emocionālo inteliģenci definē grāmatas Emocionālā inteliģence autors Daniels Goulmans. Būtībā tā ir spēja kontrolēt un regulēt savas jūtas un ir saistīta ar mūsu spējām. Ne vienmēr inteliģents cilvēks spēj vadīt savas emocijas. Turpretī emocionālā inteliģence tieši to arī nozīmē. Stāsta Agnese Lapetrova, Mg. sc. soc., Vidzemes Augstskolas rektora palīdze – zinātniskā sekretāre.

METODISKIE MATERIĀLI

Mācību stunda ārpus klases. Matemātika 7. klasei. Lielumi un mērījumi. Pieredzē dalās Sandra Krauze, Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja.

Fizika. Brīvā krišana, vertikāls sviediens uz leju un uz augšu. Pieredzē dalās Viktors Kolosovs, Liepājas 8.vidusskolas fizikas skolotājs.