Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla "Skolas Vārds" 15. oktobra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Apstiprina minimālo skolēnu skaitu vidusskolas 10.klases atvēršanai. Neskatoties uz vairāku pašvaldību ierosinājumu noteikt izņēmumus noteikumos par 10.klases atvēršanu, ļaujot pašvaldībām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, šādi izņēmumi nav paredzēti. Pašvaldībām, kuru vidusskolās ir mazāks skaits vidusskolas posma skolēnu par kritērijos noteikto, tomēr būtu jādod iespēja lemt par vidusskolu saglabāšanu un pašām līdzfinansēt trūkstošo skolēnu skaitu, norāda Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

NUMURA INTERVIJA

Ieviesīs izglītības kvalitātes monitoringu. Pēdējā laikā, akcentējot mazo skolu likteni, medijos aktualizējies jautājums par izglītības kvalitāti. Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka izglītības kvalitāte nav tēma, par kuru pirmoreiz runā 2015. gadā. Gan medijos, gan izglītības nozares pārstāvju diskusijās tā aktualizēta gadiem. Kas sagaida skolas un skolotājus šogad un tuvākajos gados – intervijā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāju Initu Juhņēviču.

PASĀKUMS

Izvērtē labākos eTwinning projektus. Eiropas skolu sadarbības programmas eTwinning Latvijas birojs 10. oktobrī rīkoja Nacionālo eTwinning konferenci, kurā prezentēja sešus pagājušā mācību gada veiksmīgākos eTwinning sadarbības projektus un apbalvoja labāko īstenotājus. Par veiksmīgāko 2014./2015. gada projektu atzina Daugavpils Saskaņas pamatskolas īstenoto projektu MAVEN – MAth Via ENglish.

IESPĒJAS

Lasītprasme un tās mērīšana. Skolas Vārds sarunā ar Latvijas Universitātes profesoru un Izglītības pētniecības institūta vadītāju Andreju Geski noskaidro galvenos lasītprasmes un tās mērīšanas aspektus.

PIEREDZE

Liekot veikt pētījumu, skolotājam jārada brīva telpa audzēkņu  domas lidojumam. Anita Skalberga, kura tiek aicināta vadīt seminārus saviem kolēģiem, stāsta par savu pieredzi, kā ieinteresēt jaunos prātus, kā palīdzēt darba tapšanā, lai tas tiešām būtu pētījums, nevis kārtējais formālais pasākums, jo zinātniski pētnieciskos darbus (ZPD) liek veikt skolu vadības.

SKOLOTĀJU PIEREDZE

Ģeogrāfijas skolotājs = izcils režisors improvizētājs. Gadu desmitiem ģeogrāfi dēvēti par citādiem, trakajiem, universitātē viņi ir „ģeogrāfu mafija”, un, kad semināros tiekas ģeogrāfijas skolotāji, neviens mierīgi nesēž – viņi diskutē, dalās ar pieredzi. Brīžam nav skaidrs, vai telpā vispār ir pasniedzējs. Viņu sarunu fonā nobāl jebkura ekonomikas un politikas diskusija. Viņiem ir jāzina katrs pasaules jaunums, un viņi to vēlas zināt, jo ģeogrāfija nav tikai pilsētu, kalnu un ezeru pareiza parādīšana kartē.

IETEIKUMI

Lasītprasmes veicināšana ķīmijas mācību stundās. Ir nostiprinājies priekšstats, ka skolēns, apgūstot ķīmijas zināšanas un prasmes, iemācās arī strādāt ar tekstu (komunikatīvā prasme) un analizēt doto informāciju (domāšanas prasme). Tomēr skolēniem ir nopietnas problēmas darbā ar tekstu. Turklāt skolotāji regulāri sūdzas, ka skolēni negrib lasīt. Stāsta Ilze Gaile, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra eksperte.

SKOLA UN SKOLOTĀJS

Rast līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Kā sarunā ar Skolas Vārdu saka psiholoģe Aira Briede, mums visiem ir 24 stundas, tomēr vieniem laika pietiek, bet citiem – ne. Vai darba nešana uz mājām vienmēr ir slikta? Izrādās – nē, ja vien spējam atrast iespēju pienācīgi atpūsties, lai saglabātu veselīgu līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Kopā ar Airu gan meklēsim iemeslus izdegšanas sindromam, gan arī mācīsimies novirzīt uzmācīgās domas no darba uz ko citu.

SKOLA UN SPORTS

Sports, bet ne sacensība. Pārdomas un ieteikumi par sportošanu sākumskolā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas lektore Inta Bula-Biteniece ir nopietni pētījusi pirmsskolas un sākumskolas bērnu fiziskās sagatavotības trenēšanu un bērnu izpausmes kustībās. Dažos pētījumos pierādīts, ka sacensība un, piemēram, stafešu organizēšana rada pastiprinātu nervu sasprindzinājumu un var veicināt veģetatīvo distoniju – īpaši sākumskolas vecuma bērniem. Bērni mēdz ļoti uztraukties, jo piespiedu sacensība rada papildu atbildību – ne tikai pret sevi, bet arī pret skolotāju. Piespiestība traucē brīvi baudīt kustību.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

METODISKIE MATERIĀLI

Laika pārtraukuma/intervāla fotogrāfiju montāžas (time lapse) izmantošana bioloģijas mācīšanā. 7. klase. Pieredzē dalās Vēsma Vijupe, Pumpuru vidusskolas bioloģijas skolotāja.

Kā manā stundā ienāk reālā dzīve. Procenti mūsu veikalos.  Pieredzē dalās Svetlana Drugoveiko, Sventes vidusskolas skolotāja.