Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla "Skolas Vārds" 17. septembra numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA

Priekšplānā jāizvirzās kvalitatīvai izglītībai. „Mums vajadzīgi skolotāji, kas gūst gandarījumu par savu darbu, jūtas gana stipri, lai risinātu ne tikai mūsdienu mācību, bet arī audzināšanas izaicinājumus,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, pedagogu atalgojuma modeli saistot ar izglītības kvalitāti un cerot, ka jaunajam mācību gadam jāiezīmējas ar nopietnām diskusijām par izglītības kvalitāti.

ALTERNATĪVĀ IZGLĪTĪBA

Humānā pedagoģija. Savas un skolēna dvēseles audzināšana. Tradicionālā skola, balstoties uz autoritāro pedagoģiju, ir pazaudējusi garīguma un mācīšanās prieka būtību. Tā ir kļuvusi par mācību iestādi, kura nodrošina mūsdienu paaudzi tikai ar zināšanām, prasmēm un iemaņām. Turklāt zināšanas netiek uzņemtas ar bērna sirdi, un tādēļ mācīšanās notiek parasti tikai atzīmes dēļ.

SKOLA UN  VECĀKI

Kontakts ar skolēnu vecākiem. Kā veidot sadarbību ar lielo burtu? Pētījumi ir pierādījuši, ka skolas un vecāku sadarbībā ieguvēji ir visi – skolēniem ir labāki akadēmiskie sasniegumi un uzvedība, viņi regulāri apmeklē skolu, pauž pozitīvāku attieksmi pret apkārtējiem un sevi. Tomēr sadarbība starp vecākiem un skolu ne vienmēr ir viegls un vienkāršs process. Arī sadarbība klases vecāku starpā parasti neveidojas pati no sevis – dažkārt ir situācijas, kad bērni jau vairākus gadus mācās vienā klasē, bet vecāki izturas viens pret otru kā svešinieki. Vai tā ir vienaldzība, egoisms, nevēlēšanās veidot jaunus kontaktus? Un ko var darīt skolotājs? Stāsta Sandra Dūda, izglītības psiholoģe.

AKTUĀLS JAUTĀJUMS

Vai skolu direktori atbalsta terminētus darba līgumus? Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure darījusi zināmu, ka pašvaldības turpmāk varētu ar skolu direktoriem slēgt terminētus darba līgumus ar tiesībām amatam pieteikties atkārtoti. Vai šādas pārmaiņas pašiem skolu vadītājiem šķiet vajadzīgas? Kaut ārvalstu pieredze šķiet pozitīva, kā tas varētu būt Latvijā? Ko par šo ieceri domā Skolas Vārda uzrunātie direktori?

VIEDOKLIS

Kādu izglītību pērkam un pirksim turpmāk? Ņemot vērā, ka mēs visi maksājam par izglītības sistēmu (nu, vismaz tie, kuri maksā nodokļus), ir tikai loģiski, ka mēs visi arī varam izteikt pretenzijas par to, kas par šo naudu tiek pirkts, kā arī - ka mēs atkal un atkal atgriežamies pie jautājuma - vai tiešām nopērkam kvalitatīvu produktu (un vai mēs iegūstam labāko, ko par šo naudu var nopirkt)? Stāsta Dr.soc Miķelis Grīviņš, sociologs.

SKOLA UN SKOLĒNS

Kā pamanīt un pilnveidot skolēna karjeras ceļu. Augusta beigās Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā (RIIMC) notika seminārs Klases audzinātāju profesionālās kompetences pilnveide karjeras izglītībā. To vadīja Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja karjeras konsultante Mg. paed. Inta Lemešonoka. Viņa ir pārliecināta, ka par karjeras izvēli Latvijā sāk domāt stipri par vēlu. 7. klasē pievērsties karjeras izvēlei ir novēloti, turklāt „reāli tas notiek labi, ja tikai 9. un 12. klasē”. 

IR PAR KO PADOMĀT

Skolotāji maina paradumus kopā. Šajā rakstā es vēlētos apskatīt mācīšanu no citas perspektīvas – no ieraduma perspektīvas. Šī doma man radās, lasot absolūti fascinējošu grāmatu – Ieraduma spēks: kāpēc mēs darām to, ko mēs darām dzīvē un darbā. Arī šī raksta galvenā doma būs – kāpēc skolas ir tādas, kādas tās ir, kāpēc mēs mācām tā, kā mācām, un kāpēc skolēni jūtas tā, kā viņi jūtas. Stāsta Tsisania Palmere, ESL instruktore.

IESPĒJAS

Kā mācīt pētnieciskās prasmes dabaszinātnēs. Dabaszinātnes ir mācību priekšmeti, kas skolā būtu jāapgūst ar tādām mācību metodēm un paņēmieniem, kas liek skolēnam aktīvi līdzdarboties, izzināt, pētīt, uzdot jēgpilnus, pētnieciskus jautājumus. Pētniecību virza uzdotie jautājumi. Tas, ko skolēns iemācās pats darot, izzinot, eksperimentējot, pētot, paliek atmiņā labāk – tas nekad neaizmirstas. Stāsta Valentīna Legzdiņa, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra eksperte.

IETEIKUMI

Uztura mācības saturs un metodika sākumskolā. RPIVA profesore Elita Volāne organizē kursus par uztura mācības saturu un metodiku sākumskolā. Kursu mērķauditorija ir sākumskolas skolotāji. Galvenais kursu mērķis ir iedrošināt skolotājus stundās izmantot ne tikai tēmas teorētiskos aspektus, bet arī praktiskos. Skolas Vārds uzrunā profesori E. Volāni, lai noskaidrotu galvenās aktualitātes, atziņas un ieteiktās metodikas aspektus.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Mācīties ar interesi. Pieredzē dalās Larisa Koroševska, Daugavpils 3.vidusskolas fizikas skolotāja.

Kā es radu interesi mācīties matemātiku. Pieredzē dalās Dace Brakša, Priekuļu tehnikuma matemātikas skolotāja.