Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā.

AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāls "Skolas Vārds" 9. oktobra numurā lasiet:

SKOLOTĀJU ATALGOJUMS

Kā notiks pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija skolās. “Aprobācijas pirmie soļi ir saistīti ar to, ka esam izveidojuši pedagoga darba pienākumu uzskaites lapu. Tajā iekļauta mācību procesa plānošana, metodiskais darbs, sagatavošanās darbs, ārpusstundu darbs, darbs ar vecākiem u.c. Satura iedalījums idejiski ir piesaistīts arī pedagoga darba kvalitātes novērtēšanai,” stāsta IZM Izglītības departamenta direktore, pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijas darba grupas vadītāja Evija Papule.

SKOLAS VIDE

Mediācija skolā. Mediācija ir vēl viens palīglīdzeklis konfliktu risināšanai un vardarbības mazināšanai. Svarīgi, ka mediācija nerisina tikai juridiskos vai ģimenes konfliktus – tā var būt kā palīgs skolēnu savstarpējās, kā arī attiecībās ar skolotāju. Par to kāda ir mediācijas loma un nozīme skolā stāsta  Rēzeknes augstskolas lektore Mg. psych. Rita Orska un Rēzeknes Augstskolas docente Dr. paed. Ženija Truskovska.

SKOLOTĀJU PIEREDZE

eTwinning projekti skolās. Ieguvēji ir skolēni. Tā kā eTwinning projektos iesaistītie skolotāji šos projektus lielākoties īsteno savās mācību stundās, lielākie ieguvēji ir skolēni. Viņu mācību process kļūst daudz radošāks: tiek izmantotas tehnoloģijas. Ne visām skolām ir iespēja piedalīties Erasmus+ projektos, kuros var fiziski apciemot skolēnus citās valstīs, toties eTwinning ļauj virtuāli ceļot jebkuram skolēnam. Lūk, divu skolotāju pieredzes stāsti par to, kas gūts, iesaistoties eTwinning sociālajā tīklā!

SKOLA UN SKOLĒNS

Jaunie zinātnieki jau skolā. Septembra beigās Varšavā pulcējās 110 jauni un daudzsološi zinātnieki, lai piedalītos Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā, piedāvājot savas unikālās idejas zinātnes attīstībai un sacenšoties par vērtīgām balvām. Uz Varšavu devās arī trīs Latvijas jaunie zinātnieki, kuru pētījumi pirms tam tika atzīti par labākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem Latvijā. Stāsta Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 12. klases skolniece Rita Dubovska.

SKOLA UN KARJERA

Tuvojas Karjeras nedēļa. Nākamajā nedēļā no 13. līdz 17. oktobrim visā Latvijā paredzēti Karjeras nedēļas pasākumi. Pasākumi notiks 15 pilsētās un novados. Šī ir nedēļa, kad jauniešiem būs iespēja koncentrētā veidā uzzināt par aktualitātēm, kuras saistītas ar karjeras veidošanu. Iespējams, ka tieši šajā nedēļā kāds izlems par savu nākotnes profesiju. Vairāk par pasākumiem Skolas Vārdam stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vecākā eksperte Nora Kalēja.

SKOLAS VIDE

Ar ko nākamgad našķēsies skolēni?

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuri regulē uztura normas izglītības iestāžu izglītojamajiem, stāsies spēkā jau 2015. gada 1. jūnijā. Tas nozīmē, ka skolās vairs nedrīkstēs tirgot neveselīgus našķus, kurus šobrīd, viltīgi apejot spēkā esošos noteikumus, joprojām piedāvā kafejnīcu un saldumu automātu īpašnieki. Māc bažas, vai pietiks ar grozījumu pieņemšanu, lai bērni un jaunieši kļūtu veselāki, – iespējams, tas neko neatrisinās, kaut arī nodoms ir labs. Par šo jautājumu Skolas Vārds iztaujā vairāku skolu vadītājus.

INTERVIJA

Kultūrizglītība – laikam līdzi vai iepakaļ? „Zināšanas kultūrā var palīdzēt izprast šīsdienas realitāti un pretoties sociāli un tikumiski graujošām darbībām,” domā Rīgas Kultūru vidusskolas direktores vietniece ārpusstundu darbā un kulturoloģijas mācību priekšmeta skolotāja Inese Pitkeviča, kuru žurnāls aicinājis uz sarunu. Kopā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docenti Austru Avotiņu viņa piekritusi vadīt kursus laikmetīgajā mākslā skolotājiem.

SKOLOTĀJA PIEREDZE

Matemātiku kaimiņu bērniem sāku skaidrot jau tad, kad pati mācījos 4. klasē. Par Ivetu Neilandi viņas skolēni saka – pēc viņas stundām sarežģītas matemātiskas nevienādības, formulas, teorēmas u.c. kļūstot arvien vienkāršākas un saprotamākas... Jo katra matemātikas tēma tiek aprobēta dzīvē. Nolēmām par matemātiku un dzīvi parunāt tieši ar matemātikas skolotāju Ivetu.

METODISKIE MATERIĀLI

Kultūras izpausmes formas. Mitoloģiskā, reliģiskā domāšana senās Ēģiptes un  21.gs. kultūrās.  Metodiskie ieteikumi skolotājiem. Pieredzē dalās Inese Pitkeviča, Rīgas Kultūru vidusskolas direktores vietniece ārpusstundu darbā un kulturoloģijas mācību priekšmeta skolotāja.

Praktiskais darbs  Cilindrs un konuss. Pieredzē dalās Iveta Neilande, Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotāja.

IEPAZĪSTIES AR ŽURNĀLA SKOLAS PSIHOLOĢIJA 2. NUMURU!

Kāpēc ir vērts mainīties? Būtiskākais ir saprast, kas tad ir tas, ko vēlos sasniegt, – kas ir mans dzīves uzdevums. Un tad strādāt, lai izveidotu sevi tādu, kas var sasniegt šo dzīves uzdevumu. Stāsta Inta Santa, biedrības ICF.LV valdes locekle, personīgās un komandu izaugsmes trenere, transformācijas spēles fasilitatore, sertificēta eneagrammas, koučinga un biznesa trenere.

Emociju loma skolēna un skolotāja sadursmju risinājumā. Cilvēka mijiedarbībā ar apkārtējo vidi palīdz ne tikai fiziskas sajūtas, bet arī cita signālu sistēma – emocijas, jūtas un emocionālie stāvokļi jeb iekšējās izjūtas. Reizēs, kad saduras skolotāja un skolēna atšķirīgās vēlmes, skolotājs vienmēr kaut ko jūt, tāpēc arī kaut ko dara. Seko uzmanība, situācijas izziņa, lēmums, rīcība. Rezultātā vajadzētu būt smaidam par to, ka problēma atrisināta un var turpināt darbu. Tomēr bieži vien tā nav. Kāpēc tā? Kas notiek brīdī, kad skolēna uzvedība pārtrauc skolotāja darbu? Stāsta Inga Raškova, skolotāja, Mg. filol.

Dusmu smalkā robeža. Agresija klasē. Mācību process rit savu gaitu līdz brīdim, kad klasē notiek emocionāls sprādziens. Parasti tie, kam nervi neiztur, ir skolēni, biežāk pusaudži, taču arī skolotājiem ir savs pacietības mērs. Kāda agresīva rīcība, frāze vai skatiens pārcērt kā ar pātagu gaisotni klasē. Skolotājs, lai arī perfekts, sagatavojies, koncentrējies un iejūtīgs, arī ir tikai cilvēks. Pedagogs zina un cenšas saprast, ka bērna agresīvai rīcībai vienmēr ir kāds neredzams cēlonis un arī mērķis, ko viņš cer šādi panākt, tomēr stunda ir jāvada un nereti notiekošais destabilizē mācību darbu visiem. Stāsta Dace Caica, psihoterapeite.

Kā skolotājam dzīvot labklājībā? Ja profesija nav pietiekami labi atalgota, vai tas nozīmē, ka skolotājam nav nekādas iespējas dzīvot labklājībā? Smaidu un saku – IR. Bet nu par visu pēc kārtas. Stāsta Inese Prisjolkova, Pavasara studijas vadītāja, grāmatu Ieelpo laimi un mīlestību un Audzēt Mīlestību autore