Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla "Skolas Vārds" 15. maija numurā lasiet:

AKTUĀLI

Skolotāji ir gatavi rīkot arī streiku. Lai gan streiks neesot pašmērķis izglītības problēmu risināšanai, taču nepieciešamības gadījumā skolotāji ir gatavi tajā piedalīties un pārtraukt darbu.

NUMURA TĒMA

Kā mācīt bērniem risināt problēmas? Ko nozīmē atbildīga problēmu risināšana? Kā mācīt bērnam risināt problēmas jau skolas laikā? Svarīgākais ir mācīt problēmas risināt un neizvairīties no tām. Vairāk par šo tēmu sarunā ar Latvijas Universitātes docenti, Dr. psych., klīnisko psiholoģi Ilzi Dambergu.

SKOLAS PIEREDZE

Ko māca valdorfskolā? Aprīlī rakstījām par Rīgas Valdorfskolu, valdorfpedagoģijas principiem un metodēm un kā šīs atziņas noder pārējām skolām. Turpinām aizsākto sarunu. Šoreiz vairāk par šīs skolas mācību saturu.  Katrā vecumposmā bērnam ir vajadzīgs kas cits, stāsta Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne.

AKTUĀLS JAUTĀJUMS

Vai vajadzīgs mācību priekšmets Dzīvesziņa? Saeima pirms pusgada atbalstīja priekšlikumu par jauna mācību priekšmeta izstrādi, nosakot izņēmuma tiesības 27 000 eiro piešķiršanai mācību priekšmeta Dzīvesziņa izstrādei. Sasteigtā iepirkuma procedūra daudzos izsaukusi neizpratni. Skolas Vārds aptaujātie skolu vadītāji un skolotāji uzskata, ka  jaunais mācību priekšmets Dzīvesziņa nav nepieciešams, jo dublē jau esošos priekšmetus.

SKOLOTĀJA PIEREDZE

Bērnu talantu attīstīšana, izmantojot improvizācijas spēles. Iesaistoties Izglītības iniciatīvu centra projektā Asni, kura ietvaros pedagogu uzdevums ir attīstīt skolēnu intelektuālos talantus, es nolēmu, ka strādāšu ar 3. klases skolēniem bez īpašas atlases, jo uzskatu, ka katrs bērns ir apdāvināts kādā noteiktā jomā, tikai dažreiz vecāki un pedagogi to nav pamanījuši. Darbā izmantoju improvizācijas spēles Stāsta Vija Virse, Limbažu novada Lādezera pamatskolas skolotāja, projekta Asni dalībniece.

Skolotāja tēls un būtība 21. gadsimtā. Konferences atklāšanā Islandes Universitātes profesors Jons Torfi Jonasons uzsvēra, ka pedagoga tēls (image) un būtība (ethos) ir lielu pārmaiņu priekšā, jo skolā vairs nav vietas autoritatīviem un paštaisniem savas jomas pārzinātājiem, laikmets pieprasa citas vērtības: atklātību, sadarbības prasmes un svarīgāko – cilvēcību. Stāsta Edgars Bērziņš, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs.

PĒTĪJUMS

Kas notiek ar skolēna uztveri mācību procesa laikā. Skolēna stundas uztveres novērtējums kā iespēja paaugstināt mācību procesa efektivitāti – par šo tēmu RPIVA konferencē aprīļa sākumā runāja Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Sandra Rone un RPIVA profesore Māra Vidnere, un šī tēma ir arī uzmanības centrā viņu veiktajā pētījumā.

ĀRVALSTĪS

Matemātikas mācīšana. Tehnoloģijas un jaunas idejas aizvieto iekalšanu un palīdz skolēniem mācīties. Igaunijas valdība ir pieteikusies K. Volframa konsultācijām Oksfordšīrā, lai modernizētu matemātikas stundas vidusskolas klasēm. Paredzētas apmācības, kā veidot stundas, kas balstās uz problēmu, kurām ir vairāki iespējamie risinājumi, elastīgu pētīšanu. Piemēram, kāds ir piemērotākais algoritms romantiskam randiņam? (Iespējamā atbilde – doties uz vairākiem randiņiem ar zemāku kvalitātes slieksni, lai palielinātu veiksmes iespējas.)

SKOLA UN PASAULES NOTIKUMI

Ko par notikumiem Ukrainā stāstīt skolā? Tas, kas pašlaik notiek Ukrainā, ir Krievijas karš pret šo valsti, bet tas ir jauns – 21. gadsimta karš, kur  centrālo lomu spēlē mūsdienu informācijas tehnoloģijas  un speciālo uzdevumu vienības.  Latvija ir apdraudēta, bet apdraudējumu būtiski mazina atrašanās zem „NATO lietussarga”. Diez vai to šodien noliegs daudzi no tiem, kuri pirms desmit gadiem šaubījās, vai Latvijai ir jāstājas Eiropas Savienībā un NATO  – Ukrainas notikumiem skaidrojumu sniedz Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Juris Rozenvalds.

AKTUĀLĀS NEDĒĻAS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

IZM un LIZDA vienojas par nākamajiem soļiem izdienas pensiju pedagogiem ieviešanai

Skolotāji aicināti dalīties pieredzē ikgadējā dabaszinātņu un matemātikas konferencē

Noskaidroti digitālajām pārmaiņām atvērtākie skolotāji Latvijā

Druviete: Radošums nav tikai mākslinieku privilēģija - tas ir ikvienā no mums

UNESCO: Globālajām tendencēm un izaicinājumiem izglītībā ir jāatspoguļojas katras valsts darba kārtībā