Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla "Skolas Vārds" 13. marta numurā lasiet:

AKTUĀLA TĒMA

Princips Nauda seko skolēnam ir sašķēlis Latvijas pedagogus. Pedagogi ir ļoti sašķelti, netaisnīgais finansējuma sadalījums ir nostādījis lielās skolas pret mazajām, laukus pret pilsētām. Ja laukos cilvēki, kuri saņem 280 latus (398 eiro), būtu gatavi jaunam finansēšanas modelim, tad lielo pilsētu pedagogi jautā: „Vai, ieviešot jauno modeli, mūsu alga nesamazināsies, ja sistēmā nauda nenāks klāt?”

NUMURA INTERVIJA

Kritiskā atslēgas figūra skolā ir skolotājs. Pedagogu atalgojuma jautājums un skolu tīkla sakārtošana, latviešu valodas stiprināšana mazākumtautību skolās un rūpes par Latvijas zinātniekiem – galvenie uzdevumi, ko līdz Saeimas vēlēšanām vēlas īstenot izglītības un zinātnes ministre profesore Ina Druviete. „Ir jāstrādā, jāmēģina šķetināt no viena gala,” sarunā žurnālam Skolas Vārds norāda ministre.

PIEREDZE

3D printeris skolā. Kāda ir pieredze? Tehnoloģijas attīstās, un tas nozīmē, ka pavisam drīz arī 3D printeri gan mājās, gan skolā būs ikdiena. Šobrīd tas maksā dārgi, bet drīz arī šai iekārtai, tāpat kā visām pārējām tehnoloģijām, samazināsies izmaksas. 3D dod iespēju printēt trīsdimensionālus objektus. Kādas ir šo printeru praktiskās izmantošanas iespējas skolā? Cik tas maksā, un kā darbojas?

IESPĒJAS

Skolotāji aicināti izmantot projekta Scientix 2 iespējas. Visi portālā izvietotie materiāli paredzēti skolēniem no 4 līdz pat 21 gada vecumam. Piedāvājums ir daudzveidīgs – sākot ar stundu plāniem, dažādu aktivitāšu aprakstiem, moderno tehnoloģiju pielietojuma demonstrējumiem, video fragmentiem par konkrētu tēmu, dažāda veida simulācijām, lomu spēlēm, eksperimentiem, aplikācijām, grāmatām, prezentācijām un beidzot ar metodiskiem aprakstiem, pētījumu apkopojumiem un analīzēm.

SKOLA UN SKOLĒNS

Vai prasmes ir svarīgākas par zināšanu uzkrāšanu? 13. februāra žurnāla Skolas Vārds numurā rakstīju par mācīšanas un mācīšanās faktiem, kas ir pierādīti. Šoreiz gribu turpināt šo tēmu, mēģinot atspēkot vienu no mītiem, kas izglītības interesentu aprindās, šķiet, ir visai izplatīts: skolā jāmāca domāšanas prasmes, nevis jākrāj zināšanas. Stāsta Edīte Dāvidsone, izglītības pētniece.

VIEDOKLIS

Glītraksts mūsdienu skolā. Rokraksts simbolizē emocijas un garastāvokli, bet visvairāk tas parāda skolēna attieksmi pret veicamo darbu, pret sevi, pret pedagogu, parāda, kāda ir jaunā cilvēka jebkura veicamā darba kultūra. Stāsta Inga Reine, skolotāja.

IZGLĪTĪBAS POLITIKA

Valsts kontrole par IZM nenodrošināto pedagogu darba samaksas sistēmu. Latvijas izglītībai ESF finansējums uzskatāms par 21. gs. notikumu, jo nākotnes stratēģijā nav paredzēts liels finansējums tik apjomīgai, visaptverošai pedagogu tālākizglītībai. Projektu galvenais ieguvums ir indivīdu domāšanas maiņa, demokrātijas izpratne ne tikai valsts, bet arī izglītības iestāžu un katra pedagoga līmenī. Stāsta Anita Šmite, lektore, žurnāla Skolotājs bijusī redaktore.

METODISKIE MATERIĀLI

Kā es mācīju 5. klasē, kas ir pārspriedums. Pieredzē dalās Anna Krēmane, Balvu Amatniecības vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja.

Klases stundas Redze un tās saudzēšana metodiskās izstrādnes. Pieredzē dalās Elza Leimane, Riebiņu novada Galēnu pamatskolas skolotāja.