Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA augusta numurā lasiet:

Nevis laika, bet mērķu nav. Mēs bieži dzirdam vārdus: nav laika! Ja cilvēks saka „nav laika”, tad, iespējams, trūkst mērķu. Jā, par mērķiem tiek domāts, tie tiek iekšēji svērti un mērīti, bet netiek konkretizēti. Idejas nevar realizēties, jo viena doma pieļauj mērķa esamību, bet otra doma tam nenotic. Tā iztērējam savu enerģiju, tikai domājot par to, šauboties un tā arī neķeroties vēlamajam klāt. Tiesa, vairumā gadījumu mēs domājam par praktiskiem mērķiem, piemēram, kā iegūt kvalifikāciju, nopirkt māju, apmeklēt koncertu, nosvinēt jubileju utt., bet patiesā dzīve sākas ar mūsu iekšējo pasauli, kurai patiešām pietrūkst laika. Jo ir jāpaveic ļoti daudz. Un skolotājs strādā ne tikai darba laikā, bet arī savā brīvajā laikā. Stāsta Sarmīte Šmite, personīgās meistarības trenere.

 Prasme dalīties ar pieredzi. Dalīšanās ar pieredzi ir viena no svarīgākajām zonām izaugsmē. Prasme to darīt ir fundamentāla šobrīd izglītībā. Daudz tiek runāts par vēlamo, tomēr reti kad cilvēki ir izvērtējuši reālos ieguvumus un arī runā par izmaiņām procesā vai neveiksmēm un mācīšanos no tām. Gan runāšanai par saviem sasniegumiem, gan arī kļūdām un risinājumiem cēloņi rodas vienuviet – pašvērtējumā; tālāk jau varam runāt par sabiedrībā pieņemtajiem stereotipiem par lielīšanos un komunikācijas – sevis prezentēšanas – prasmēm. Stāsta Ieva Kimonte, psiholoģe, izaugsmes trenere.

 Kontakts ar skolēnu vecākiem.  Kā veidot sadarbību ar lielo burtu? Pētījumi ir pierādījuši, ka skolas un vecāku sadarbībā ieguvēji ir visi – skolēniem ir labāki akadēmiskie sasniegumi un uzvedība, viņi regulāri apmeklē skolu, pauž pozitīvāku attieksmi pret apkārtējiem un sevi. Tomēr sadarbība starp vecākiem un skolu ne vienmēr ir viegls un vienkāršs process. Arī sadarbība klases vecāku starpā parasti neveidojas pati no sevis – dažkārt ir situācijas, kad bērni jau vairākus gadus mācās vienā klasē, bet vecāki izturas viens pret otru kā svešinieki. Vai tā ir vienaldzība, egoisms, nevēlēšanās veidot jaunus kontaktus? Un ko var darīt skolotājs? Stāsta Sandra Dūda, izglītības psiholoģe.

 Koučings skolā. Ko skolotājs vai skolas vadītājs no tā var paņemt? Tuvojoties septembra sākumam, mums katram aizvien biežāk sāk iezagties domas prātā par izaicinājumiem, kas gaidāmi jau rudenī. Skolotāja profesijā strādājošajiem tas varētu būt šāds: kā veidot sadarbību ar vecākiem, it īpaši tiem, kas ir neapmierināti? Varbūt ar kādu kolēģi ir bijis konflikts un tagad atkal nāksies ar viņu satikties? Kā sadarboties ar citiem skolotājiem? Kur lielajā darbu gūzmā un tumšajos ziemas mēnešos rast enerģiju, turklāt kā nepazaudēt sevi? Un galvenais jautājums, kas mūsdienās satrauc daudzus skolotājus, – kā motivēt skolēnus apgūt jauno vielu, mācīties, atraisīt viņos radošumu un uzņēmēja spējas, ko tagad liek jaunā izglītības politika, ja skolēnus interesē tikai tas, kas notiek telefonā un planšetdatorā? Stāsta Ieva Kimonte, psiholoģe, izaugsmes trenere.