Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA februāra numurā lasiet:

Kāds izskatās tipisks skolotājs? Latvijas skolotāja vizuālais tēls Eiropas skolēnu perspektīvā. Šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumu, kāds ir skolotāja vizuālais tēls Latvijas skolēnu skatījumā salīdzinājumā ar skolotāja tēlu citās Eiropas valstīs un ko šis tēls liecina par skolotāja profesiju.

Skolēnu disciplinēšanas modeļi. Līdz šim skolēnu disciplinēšana notika, reaģējot uz uzvedības pārkāpumiem ar sodiem, privilēģiju atņemšanu, paskaidrojumu rakstīšanu, nosūtīšanu pie direktora, pat policijas izsaukšanu, ziņošanu vecākiem un citām metodēm. Pētījumos noskaidrots, ka sodīšana, turklāt nekonsekventa, ir nepietiekami efektīvs paņēmiens uzvedības pārkāpumu mazināšanā. Kas tad īsti ir disciplīna? Un kā drīkst disciplinēt skolēnu, kurš atsakās pildīt skolotāja norādījumus un demonstratīvi uzspļauj iekšējās kārtības noteikumiem?

Darbs, stāvot kājās. Vingrojumi noguruma mazināšanai. Bieži pēc garās un dinamiskās darba dienas spēka vairs nav. Negatīvais stress un profesija, kurā lielākā daļa laika jāpavada, stāvot kājās, pastiprina fizisko nogurumu. Tomēr ar atbilstošu uzturu un fiziskām aktivitātēm pašsajūtu var ietekmēt labvēlīgi. Ir tikai jāpieņem lēmums darīt.

Līdzsvars starp darba un mājas dzīvi. Pirms gadiem 20 pirmo reizi tikos ar kādu mierīgu un viedu vīru – viņš bija kāda liela uzņēmuma filiāles vadītājs. Un katrā svētku reizē, tiekoties ar saviem darbiniekiem, viņš teica: „Novēlu, lai jums būtu prieks no rīta iet uz darbu, bet vakarā – prieks doties mājās.” Šis ir teikums, kura īstenošanai dzīvē man pašai vajadzēja gandrīz 15 gadus. Ja teiktu, ka šajos 15 gados man ne reizes nav bijis prieka atgriezties mājās vai prieka iet uz darbu, tad melotu. Tomēr tie rīti, kad pirmā doma pēc pamošanās prātā ienāca: „Ko es varētu atdot, lai man nebūtu tagad jāceļas un jādodas uz darbu?” – bija gana bieži. Un tie vakari, kad, pēc darba atgriežoties mājās, vienīgā doma bija: „Lieciet mani visi mierā!” – arī bija gana bieži. Protams, tāda domāšana un dzīvesveids nepaliek bez sekām. Biju neapmierināta ar dzīvi, bieži slimoju, jutos slikti. Tā es iepazinu stresu, kurš rodas, mēģinot līdzsvarot darba un mājas dzīvi.