Reģistrēties     Aizmirsu paroli     Lietotājvārds:   Parole:  
Pirkumu grozā 0 preces
sad

Žurnāls "Skolas Vārds" Nr. 5, 2013

Cena: 1.78 Eur

pievienot grozam

Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

 

Žurnāla 7. februāra numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA

Ir brīvība – ir disciplīna. Pēc izglītības Sandra Bērziņa ir sākumskolas skolotāja. Daudzus gadus strādājusi par sākumskolas skolotāju, pašlaik Rīgas Doma kora skolā māca mājturību. Individuāli nodarbojas ar bērniem pēc Montesori metodikas un pārzina logopēdiju. „Darbs man sniedz gandarījumu, liek neapstāties pie sasniegtā, meklēt un atklāt arvien jaunus paņēmienus, kā palīdzēt bērniem apgūt jaunas prasmes un iemaņas,” teic skolotāja Sandra.

Montesori materiāls ir veidots tā, ka bērnam rodas priekšstats par kādu lietu vai norisi, praktiski darbojoties, nevis apgūstot tikai teorētiski. Jo, kā teicis kāds izcils domātājs, nekas nav mūsu garā, pirms tas nav bijis mūsu sajūtās. Lai izveidotu Montesori kabinetu, ir jāiegulda liels darbs – īpaši, ja grib veidot sākumskolu.

CIEMOS PIE SKOLAS

Katram savs, bet visiem kopīgs stāsts. Saruna ar Humanitārās privātģimnāzijas direktori Ināru Kalniņu, latviešu valodas un literatūras skolotāju Solvitu Suhanovu, direktores vietnieci izglītības jomā Sarmīti Dīķi, latviešu valodas un literatūras un kulturoloģijas skolotāju Fēliksu Svirski un vēstures, politikas un tiesību skolotāju Ilgu Kreitusi.

No pašvaldības vienam bērnam uz privātskolu seko tikai 9 lati mēnesī, kaut pašvaldības dibināto skolu uzturēšanai bērnam tiek tērēts pat līdz 600 latiem gadā. Un viena trešdaļa skolas finansējuma – apmēram 500 latu vienam bērnam – ir no valsts budžeta, kaut izrēķināts, ka vienam bērnam nepieciešams aptuveni līdz 2000 latu, stāsta Humanitārās privātģimnāzijas direktore Ināra Kalniņa.

PIEREDZE ĀRVALSTĪS

Cita pasaule... Tā es atbildēju uz kolēģu jautājumiem par Somiju. Ventspils Vakara vidusskola, Tartu Pieaugušo ģimnāzija un Sotunki Tālmācības centrs iesaistījās kopējā projektā Nordplus, kura pamatmērķis ir jaunu tehnoloģiju iepazīšana tālmācības vajadzībām. Jāpiebilst, ka Sotunki centrs izvietots pie pilna laika skolas. Mēs tālmācības izglītību piedāvājam otro gadu, igauņu kolēģi par to domā, bet Somijā tā ir ikdiena.

Skolotājam Somijā pamatizglītība un kvalifikācijas paaugstināšanas obligātais minimums jeb kursu apmeklējums ir reizes 2 lielāks nekā mums, bet tas arī ir vienīgais kritērijs laba skolotāja vērtēšanas skalā. Stāsta Māra Bērente, skolotāja.

AKTUĀLA TĒMA

Kādi ir kvalitatīvas pedagoģijas principi un kompetents pedagogs? Lai padarītu skaidrāku izglītības jomas praktiķu, politikas veidotāju un īstenotāju un plašākas sabiedrības izpratni par kvalitatīvu 21. gadsimta mācību procesu un pedagoga nozīmi tajā, starptautiska ekspertu grupa izstrādājusi Kvalitatīvas pedagoģijas principus, īpašu uzmanību pievēršot pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma pedagoģijai.

Mums pazūd talanti, jo skolotājs spiests nosliekties viduvējības virzienā, jo strādāt profesionāli un radoši vienam ar 20 un vairāk bērniem ir ārkārtīgi grūti. Tāpēc priekšplānā izvirzās resursu jautājums.

AKTUĀLS JAUTĀJUMS

Kā VISC darbu vērtē skolu pārstāvji?

Varbūt tieši domājot par lauku skolām, VISC varētu pašus eksāmena darbus nodot skolu rokās jau iepriekšējā vakarā, vismaz 17.00. Tas vienkārši būtu risinājums daudzu lauku skolu problemātiskajās situācijas, ja, piemēram, rastos kādas problēmas ar internetu vai citām tehnoloģijām, kas bieži vien var rasties kādā mazā lauku skoliņā.

SKOLA UN RADOŠUMS

Veicinot radošo domāšanu! Tieši izglītības jomā! Visi kādreiz ir mazi, un dažkārt nav viegli ne vecākiem, ne skolotājiem apjaust to, ka tas delverīgais Pēterītis, pilnīgi iespējams, būs tas, kas vadīs Latviju pēc gadiem 40 vai radīs darbavietas citiem. Un no tā, ko viņam šobrīd ieliek viņa prasmju un zināšanu groziņā, ir lielā mērā atkarīgs, kā viņš tālāk veidos savu dzīvi. Ieva Kimonte, Radošuma pils direktore.

Ir tādas vingrinājumu grupas, kas paredzētas radošas domāšanas attīstīšanai un palīdz definēt, kas ir problēma un kāds ir tās iespējamais risinājums vai risinājumi. Ir arī programmas daļas, kas māca par problēmu domāt strukturēti.

SKOLOTĀJS UN PSIHOLOĢIJA

Skolotāja 2 dzīves un darba stratēģijas stresā. Domāju, ka katram sociālajā (ar cilvēkiem) sfērā strādājošam cilvēkam ir jāsaprot, ka emocijas nekur nepazūd, tās regulāri norijot, veidojas bloki ķermenī, saslimšanas, tāpēc ir jāstrādā ar sevi, vai nu praktizējot organismu harmonizējošus vingrinājumus, vai izrunājoties ar profesionāļiem, kas prot klausīties un sniegt atbalstu, vai mācoties un atrodot dzīvē jomu, kas dod regulāru prieku. Stāsta Guna Svence, Dr. psych., profesore Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā.

IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA

Pirmie soļi bērnu ar redzes traucējumiem parasto skolu integrācijā. Latvijā jautājumu par bērnu ar redzes traucējumiem integrēšanu parastajās izglītības iestādēs ir aktualizējusi biedrība Es redzu. Pirmais solis šajā virzienā: pavisam nesen ar biedrības Es redzu palīdzību šiem bērniem tika sniegta iespēja apgūt pamatus datorlietošanā un darbā ar speciālu ekrānlasošo programmu Jaws for Windows. Mārcis Bogdanovs, biedrība Es redzu.

ATBALSTS SKOLĀM

Bērnu drošība skolā ir viens no jautājumiem, kas uztrauc vecākus. Vairākas atbalsta organizācijas piedāvā bezmaksas atbalstu un nodarbības bērniem, vecākiem, skolām un citiem speciālistiem, kas vēlas veidot vidi, kurā aug bērni, drošu un brīvu no nevajadzīgiem riskiem. Kristīne Dūdiņa, psiholoģe, pētniece.

METODISKIE MATERIĀLI

Stundas kā kino. Stunda 11. klasē. Pirms brīža manis izteiktais priekšlikums pārvērties mācību grāmatu lapu čaboņā, un saprotu, ka tam būs labs rezultāts – tāda bija atbilde uz sākotnējām šaubām, kad devu uzdevumu fizikas mācību temata kopsavilkumu izveidot kā video vai dziesmu kolekciju. Par to, kā mums veicās, tad arī pastāstīšu. Un arī par to, kā tehniski šo darbu izdarīt. Ilva Cinīte, Microsoft izglītības tehnoloģiju multiplikatore, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas fizikas skolotāja.

Asociatīvā metode – skolēnu radošuma attīstītāja. Materiāls izmantojams 5.–12. klasēs latviešu valodas un literatūras stundās, interešu izglītībā. Mērķis: aktivizēt skolēnu iztēli, radošā darbībā padziļinot izpratni par tēlainās izteiksmes līdzekļiem, to spēju rosināt metaforisko domāšanu. Rita Sirmoviča, Viesītes vidusskolas skolotāja.