Reģistrēties     Aizmirsu paroli     Lietotājvārds:   Parole:  
Pirkumu grozā 0 preces
sad

Žurnāls "Skolas Vārds" Nr. 37, 2013

Cena: 1.78 Eur

pievienot grozam

Apraksts

Iegādājoties žurnālu, Jūs varēsiet lejupielādēt PDF formāta failu. Jūs varēsiet žurnālu ne tikai lasīt, bet arī drukāt neierobežotā skaitā. AIZLIEGTS IZMANTOT KOMERCIĀLOS NOLŪKOS UN IZVIETOT PUBLISKAI APSKATEI UN LEJUPLĀDEI INTERNETĀ!

Plašāka informācija par žurnālu un iespēja to abonēt mājaslapā www.skolasvards.lv

Žurnāla "Skolas Vārds" 14. novembra numurā lasiet:

SKOLOTĀJU TĀLĀKIZGLĪTĪBA

Pirmo reizi Latvijā visām pedagogu tālākizglītības programmām ir vienota filozofija. Beidzies viens no apjomīgākajiem ESF projektiem Latvijā, kurā četru gadu laikā vārdi kompetence, inovācijas, radošums, sadarbība, tehnoloģijas, modernizēts izglītības saturs, e-mācību vide, motivācija, valodas kļuva par bāzi jauniem meklējumiem pedagogu un skolu vadītājiem profesionalitātes pacelšanai jaunā līmenī, kā arī jaunas pieredzes tālākizglītotāju sagatavošanai.

SKOLOTĀJS UN SKOLĒNS

Cik iecietīgi mēs skolās esam pret kļūdām? Bērni nebaidās atklāti parādīt savu nezināšanu, jo nezināšana nav netikums. Netikums ir slēpt savu kļūdu un necensties to labot. Tā ir tipiska fiksētā domāšana – skolēns saņem savu spēju vērtējumu, bet netiek veicināta kļūdu analīze un secinājumu izdarīšana nākotnei. Skolotājam būtu jādod bērniem uzdevumi, kas viņiem ir mazliet grūti, kuros viņi var kļūdīties. Stāsta Edīte Dāvidsone, izglītības pētniece.

IZGLĪTĪBA ĀRVALSTĪS

Pedagoģiskā vadība Somijā. Lielākajā daļā skolu ir neformāla, brīva gaisotne un tādas pašas attiecības starp skolēniem un skolotājiem. Katru pavasari tūkstošiem vidusskolu beidzēju sacenšas par aptuveni 700 vietām pamatskolas skolotāju studiju programmās Somijas universitātēs. Tikai katrs desmitais tiek uzņemts šajās 5 gadu programmās. Skolotāji Somijā mīl savu darbu. Nesenas aptaujas rezultāti liecina, ka tieši skolotāji ir visvairāk ar darbu apmierinātā profesionālā grupa. Stāsta Pasi Sālbergs, Somijas Starptautiskā mobilitātes un sadarbības centra ģenerāldirektors.

SKOLAS VIDE

Ja bērns negrib iet uz skolu...Kā rīkoties, ja skolēns negrib doties uz skolu, kā atpazīt negribēšanu, kur meklēt iemeslus, kā risināt šīs situācijas, ņemot vērā vecuma posmu un citus faktorus, kā iesaistīt vecākus problēmas risināšanā, ko var darīt pedagogi, ciktāl tā ir viņu kompetence, kur sākas vecāku atbildība, un kad būtu jāiesaista sociālie dienesti? Atbild psiholoģe, Latvijas Universitātes eksperte, docente Rita Niedre un Latvijas Universitātes docente, pedagoģijas doktore Linda Daniela. Turpinājums no iepriekšējā numura.

NUMURA INTERVIJA

Kādas pēdas skolēna dzīvē atstāj attiecības ar skolotāju? Jebkurš notikums un satiktais cilvēks ietekmē mūsu, tostarp arī skolēnu, turpmāko dzīvi. Tas ir kā mantojums, kas ir saņemts no vecākiem, skolotājiem un citiem cilvēkiem. Negatīvs notikums vai pieredze var graut pašapziņu, uzņēmību un attiecības ar cilvēkiem. Savukārt pozitīva pieredze – tieši otrādi – ir kā atspēriena punkts un balsts. Psihoterapeite un rakstniece Evelīna Grava savā psihoterapijas rokasgrāmatā Izkoptais ļaunums šo mantojumu dēvē par 21. gadsimta problēmu un skaidro, ka tas ir ļaunums, kuru var izkopt uz pozitīvo vai negatīvo pusi. Rakstniece šo tēmu ir pētījusi un materiālus vākusi vairāk nekā desmit gadu, un pārsteidzošs ir fakts, kā katrs sīkums, saskarsme atstāj pēdas mūsu, tostarp skolēnu, dzīvēs.

VALSTS SVĒTKU NOSKAŅĀS

Ir jābūt ideālistiem un jāstrādā. Patlaban, kad saasinās diskusijas par Latvijas valsts pamatiem, kad mums ir pazuduši mērķi un kopības sajūta un politiskās partijas, izmantojot noteiktu ideoloģiju, rada impulsus, pilnīgi paralizējot sabiedrības loģisko domāšanu, notika Rīgas skolu klašu audzinātāju konference Pilsoniskums un patriotisms šodien, ko rīkoja Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC).

SKOLAS MUZEJS

Skolas muzejs no pustoņa toņos. Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadiena skolu ikdienā ienākusi ar pētījumiem par Latvijas kā valsts veidošanos un izaugsmi, ar dokumentētu skatu uz skolas vēsturi XX un XXI gadsimtā. Skolu muzeju biedrība guvusi jaunu elpu motivēt jauniešus saprast savu identitāti un skatīt valsts vēsturi caur savas skolas un tās apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem un cilvēkiem tajos.

VIEODKLIS

Domāt ar azartu. Jaunas idejas, jaunatklāsmes iedzīvināt izglītības nozarē var ne ātrāk kā vienas paaudzes laikā. Palūkojoties uz šo laiku, jāsecina, ka ideju bijis pārpārēm, jaunatklāsmes tikai acu līmenī, nevis domāšanā un reālā darbībā. Kas traucē pārmaiņām? Vai mūžīgais „trūkst līdzekļu” ir mūsu paaudzes galvenais attaisnojums? Stāsta Anita Šmite, lektore, žurnāla Skolotājs bijusī redaktore.

METODISKIE MATERIĀLI

Staciju metode mācot ģeometriskās figūras 6.klasei. Pieredzē dalās Inita Kurme, Maltas 1. vidusskolas matemātikas skolotāja.

Klases stunda Mana atbildība. Pieredzē dalās Irēna Bērziņa, Limbažu sākumskolas skolotāja.